Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja vietnieka Krišjāņa Feldmana runa Jaunās konservatīvās partijas Padomes sēdē 2021. gada 13. martā
Labdien, Jaunās konservatīvās partijas biedri un atbalstītāji!
Pagājušā Padomes sēde notika apmēram pirms gada – 2020. gada 22. februārī. No jauna ievēlēta Jaunās konservatīvās partijas valdē, nepilnu mēnesi vēlāk – 18. martā – nomira mūsu biedre un taisnības cīnītāja Juta. Šis notikums ne tikai mums visiem parādīja, cik trausla ir cilvēka dzīvība un cik strauji pavērsieni var notikt mūsu katra dzīvē, bet tas savā ziņā ietekmēja arī politisko procesu valstī. Par spīti visam, arī Covid pandēmijai, mēs nodrošinājām mūsu īstenotā politiskā procesa nepārtrauktību un konservatīvo iniciatīvu virzību visos iespējamos formātos ar tādu pašu vai pat vēl lielāku jaudu, neļaujot atgūt varu tautas apzadzējiem. Mēs par spīti visam, ar godu nesam Jutas karogu!
Žēl, ka Juta nepiedzīvoja 22. februāri, kad oligarhs Aivars Lembergs – kaut arī tas vēl ir pirmās instances tiesas spriedums – tika notiesāts drausmos korupcijas noziegumos, apcietināts tiesas zālē un nekavējoties nogādāts cietumā.
Pēc tam, kad Latviju piemeklēja Covid pandēmija un tika pārceltas arī Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, 13. Saeimas deputāte Linda Ozola, kura bija iestrādājusies Saeimā un varēja turpināt mierīgi tur strādāt vēl vairākus gadus, partijas, tiesiskuma un pretkorupcijas cīnītāju interesēs uzņēmās līderību cīņā ar koruptīvajiem spēkiem Rīgas domē, kas, par spīti tam, ka bija jāsāk gandrīz no nulles, rezultējās ar atzīstamu panākumu un Rīgas vicemēra amata iegūšanu.
Jaunā konservatīvā partija nostiprinās valsts politikā, un demokrātiskā procesa rezultātā tās biedri ieņem arvien jaunus politiskos amatus. Taču ar šiem amatiem saistīta arī liela atbildība gan pret sabiedrību, gan partiju. Tāpēc svarīgi, lai katra amatpersona regulāri izvērtētu, kāds ir tās ieguldījums, lai konservatīvā kustība Latvijā kļūtu spēcīgāka.
Ja partija aug, tad tas ir tikai normāli, ka palielinās arī apspriesto problēmu spektrs. Tāpēc arvien lielāka nozīme ir tematiskajām darba grupām, kurās apvienojas biedri ar līdzīgu kompetenci vai interesēm. Ja biedrs jautā, vai mums ir plāns, kā atrisināt kādu problēmu, tad attiecīgajai darba grupai būtu jāreaģē pēc iespējas ātrāk, nākot klājā ar nepieciešamajiem risinājumiem. Turklāt šiem risinājumiem jābūt kvalitatīviem un pietiekami sīki izstrādātiem, ietverot datus, aprēķinus un citu informāciju, kas var palīdzēt risinājumu pārvērst politiskajā iniciatīvā.
Partija ir augusi arī biedru skaita ziņā. Kaut gan ir biedri, kas izvēlējušies darbību partijā neturpināt, piemēram, izvēloties profesiju, kuras pārstāvjiem ir liegts darboties politiskajās partijās, vai arī atklājot sevī sociālistisku noskaņojumu, jāteic, ka, pateicoties lielajai Jauno biedru uzņemšanas darba grupas aktivitātei, kas šajā cēlienā palīdzējusi valdei izskatīt 298 jauno biedru iesniegumus, valde ir uzņēmusi daudz jaunu biedru un Jaunās konservatīvās partijas biedru skaits šodien ir 1284.
Mēs turpinām būt viena no lielākajām politiskajām partijām valstī, turklāt nodrošinot adekvātu ideoloģisko monolītumu.
Partijas valde ir veicinājusi konservatīvo biedrošanos Latvijas reģionos, tāpēc Jaunās konservatīvās partijas reģionālo nodaļu skaits pieaudzis līdz 29, nodrošinot, ka ikvienam konservatīvi domājošam labas gribas cilvēkam ir iespējams saistīties ar ģeogrāfiski tuvāk esošajiem domubiedriem.
Tā kā ir nepieciešama Latvijas vienmērīga attīstība, Latgalē – Rēzeknē – uzsākta Jaunās konservatīvās partijas struktūrvienības – “Latgales attīstības centra” izveide, kas pulcinās pilsoniskos aktīvistus, patriotus un domubiedrus ne tikai Rēzeknē, bet visā Latgalē.
Partijas tuvākais mērķis ir piedalīties un gūt vērā ņemamus panākumus drīzajās pašvaldību vēlēšanās, reģionu iedzīvotājiem piedāvājot iespēju par konservatīvajiem balsot vismaz 32 pašvaldībās.
Vēsturiski konservatīvie partijas darbībā ievērojuši privātā sektora pieredzi, kad valde ir reāla izpildinstitūcija, kas primāri nodarbojas ar administratīvo lēmumu pieņemšanu, politiskos lēmumus pieņemot plašākā formātā – paplašinātajā Saeimas frakcijā. Lai uzlabotu sinerģiju ar politikas īstenotājiem, valdes sēdēs piedalās arī ministri, kanclers un turpina piedalīties gan Ētikas, gan Uzraudzības komisiju priekšsēdētāji. Savukārt paplašinātajā Saeimas frakcijā, lai nodrošinātu optimālu informācijas pieejamību, bez deputātiem, deputātu palīgiem un frakcijas konsultantiem piedalās arī ministri, parlamentārie sekretāri un ministru biroju vadītāji, visu teritoriālo nodaļu vadītāji un visu darba grupu vadītāji, kas caurmērā nodrošina aptuveni 50 biedru klātesamību.
Ja cilvēks tiek ievēlēts partijas valdē, Uzraudzības vai Ētikas komisijā, tad tas nozīmē, ka viņš ieņems amatu, kas šobrīd Jaunajā konservatīvajā partijā nav apmaksāts, bet uzliek lielu atbildību. Īpaši atbildīgs ir darbs valdē, kura mūsu partijā ir institūcija, kas pēc savas būtības vairāk atgādina liela uzņēmuma valdi. Tās administratīvie lēmumi organizācijai potenciāli var radīt gan finansiālas, gan civiltiesiskas sekas. Tāpēc šie vēlētie amati ir jāuztver kā pilnas slodzes darbs un jāizvērtē sava gatavība uzņemties šo atbildību papildus pamatdarbam.
Tik daudzās problēmas, nepieciešamība rast tām risinājumu, operatīvi pieņemt lēmumus prasa daudz enerģijas un laika. Arī man pašam ir bijis par ko padomāt. Bet šis gads ir izcēlies ar to, ka no partijas biedriem dažādos veidos saņēmu lielu morālo atbalstu darbam un ieturētajam kursam. Par to varu teikt paldies! Tas bija vajadzīgs, un tas mani šajā ceļā ir stiprinājis. Konsekventa, operatīva un saimnieciska lēmumu pieņemšana, stādot organizācijas ilgtspējas intereses augstāk par jebkura indivīda interesēm un nodrošinot, ka mūsu biedri var lepoties ar savu piederību partijai, kuras pamatā ir skaidra ideoloģija, ir tas, ko varat no manis gaidīt un sagaidīsiet arī turpmāk!
Ētikas komisija, ko katru gadu ievēlē paši biedri un ievēlēs arī šodien, ir ļoti svarīga institūcija, kuras aktivitāte un darbības rezultāts var būtiski ietekmēt to, kā partiju uztver sabiedrība. Tāpēc jau pašiem Ētikas komisijas locekļiem jābūt ar labu reputāciju, un viņiem pašiem savā dzīvē, arī profesionālajā, jārāda piemērs morāli ētiskajā aspektā.
Nedrīkst krist lepnības kārdinājumā, mēģinot personisko viedokli, pat ja tā pamatā ir objektīva personiskā pieredze, uzdot par organizācijas viedokli. Arī Statūtos definētos uzstādījumus neviens nav atcēlis. Laikā, kad ikvienam cilvēkam ir pieejami rīki, lai paustu viedokli, piemēram, sociālie tīkli, ar kuriem pavisam vienkārši iespējams sasniegt lielu ļaužu skaitu, nepārdomāta un spontāna personiskā viedokļa paušana var atspēlēties ne tikai attiecīgajam viedokļa paudējam, bet arī visai organizācijai, izraisot nevajadzīgus pārpratumus un konfrontāciju. Ikvienam jāpārdomā sava aktivitāte, īpaši apsverot to, vai tā palīdzēs panākt lielākās sabiedrības daļas atbalstu tādai politikai, kuras pamatā ir konservatīvās vērtības.
Pēdējais gads bijis izaicinājumu pilns, un sabiedrībai bijusi iespēja pārliecināties gan par to, ka liberālie politiķi slikti komunicē ar sabiedrību, gan par to, ka viņi ir nepietiekami izlēmīgi lēmumu pieņēmēji ar attālu izpratni par praktisku rīcību. Liberālās krīzes vadības pieeju, kuru varētu raksturot arī kā “neiebeidzamas psiholoģiskas un ekonomiskas mokas”, izjutis gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs. Turklāt, mēģinot piesegt savu nekompetenci un bezdarbības sekas, liberālie krīzes vadītāji labprāt pieļauj sadarbību ar Kremli, piemēram, vakcīnu jautājumā. Dāmas un kungi! Mūsu uzdevums ir piedalīties procesos un ietekmēt tos, vajadzības gadījumā nekavējoties pieņemot arī nepopulārus lēmumus, lai nodrošinātu gan valsts ilgtspēju, gan novērstu tās pazemošanu pilsoņu un starptautiskās sabiedrības acīs!
Par spīti visam, pēdējā gada laikā Latvijas iedzīvotāji, arī tie, kuri nebalsoja par Jauno konservatīvo partiju 13. Saeimas vēlēšanās, varēja redzēt mūsu partijas stāju un darba rezultātus visdažādākajos jautājumos. Te jāpiemin gan krīzes atbalsts bērniem 500 eiro apmērā un 200 eiro senioriem, gan arī vairāku mūsu politiskās programmas uzstādījumu virzība, piemēram, ir būtiski celts atalgojums veselības nozarē un celts atalgojums arī izglītības nozarē, atcelts dzelzceļa elektrifikācijas projekts, ieviesta 500 eiro minimālā alga, par spīti politiskajai greizsirdībai, būtiski palielināts neapliekamais minimuma piemērošanas diapazons, nodrošinot cilvēkiem vairāk naudas makā. Ir izveidota specializētā Ekonomisko un koruptīvo lietu tiesa, un noteikta 200 eiro minimālā pensija, ja ir atbilstošs darba stāžs.
Konservatīvie pievērš lielu uzmanību augstas pievienotās vērtības, mazās un vidējās lauksaimniecības jautājumiem un reģionālai attīstībai. Esam iestājušies par Latgales Speciālās ekonomiskas zonas attīstību, un tās regulējums ir kļuvis pievilcīgāks. Tāpat konservatīvie vēlas izveidot vēl vienu speciālo ekonomisko zonu, proti, Alūksnes un Gulbenes novados. Vēl neatrisināts ir ostu pārvaldības jautājums, kam konservatīvie valdībā ir piedāvājuši atbilstošu risinājumu. Ostās oligarhu, korupcijas un padomiskās domāšanas smārds nebūt nav zudis.
Protams, ir iniciatīvas, kurām koalīcijā un visā Saeimā tās ideoloģiskā sastāva vai politiskās greizsirdības dēļ nav un nebūs atbalsta. Par to jāstāsta vēlētājiem, lai viņi vienmēr varētu izdarīt informētu izvēli. Vienlaikus stingri jāturpina stāvēt savās pozīcijās un arī turpmāk jāmeklē iespējas īstenot mūsu pierādījumos balstīto politiku!
Ir pienācis brīdis, kad ikvienam biedram jāpieliek roka, lai vairotu konservatīvās kustības vērienu un uzticamību Latvijā, nodrošinot stagnējošu vietvaru nomaiņu un caurskatāmas un uz cilvēku vērstas politikas īstenošanu tajās! To arī novēlu!
Veiksmi mums un Latvijai!
Leave a Reply