Cīņa par plānu “3×500” un par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu mājokļiem

Cīņa, lai vairāk naudas iedzīvotājiem paliktu “uz rokas”

Reti kurš var nosaukt populārāku ekonomisko plānu kā Jauno konservatīvo ekonomistu izstrādāto ekonomiskās attīstības plānu “3×500”, kas atstātu vairāk naudas iedzīvotājiem “uz rokas”. Minētais plāns ir tik populārs un nepieciešams, ka gan politiskās greizsirdības mākti, gan tāpēc, ka dažādas veco blēžu partijas vienmēr arvien vairāk naudas centušās pārdalīt caur valsts budžetu savās kabatās, mēģina to kritizēt un izsmiet.

Plāns “3×500” paredz Latvijā ieviest minimālo algu 500 eiro, diferencēto neapliekamo minimumu algām – 500 eiro un neapliekamo minimumu pensijām – 500 eiro. Tāpat plānā iekļauts jautājums par minimālo pensiju celšanu līdz 200 eiro, kas pēc pensionāru ieteikuma, tiktu piemērots personām ar darba stāžu līdz 15 gadiem, palielinot minimālo pensiju par 8 eiro par katru darba stāža gadu.

Jaunie konservatīvie ir panākuši plāna “3×500” izpildes uzsākšanu – pirmkārt, jau kopš 2020. gada 1. janvāra Latvijā strādājošo diferencētais neapliekamais minimums piedzīvoja rekordlielu kāpumu – no 230 līdz 300 eiro –, palielinot maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni līdz 500 eiro, un līdz 1200 eiro ceļot diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas augšējo slieksni. Savukārt, no 2021. gada 1. janvāra minimālā alga valstī būs 500 eiro. Šobrīd vēlamies panākt arī pārējo “500” izpildi no nākamā gada 1. janvāra.

Jāpiebilst, ka mums ir izdevies nodrošināt neapliekamā minimuma celšanu pensionāriem no 270 eiro līdz 300 eiro un neapliekamā minimuma celšanu par apgādībā esošu personu no 230 eiro līdz 250 eiro.

Cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa sloga mazināšanu

Vēl viens Jauno konservatīvo programmas plāna punkts, kura īstenošanu nevēlas pieļaut citas partijas, ir mazināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumu nozīmi pašvaldību budžetos, tostarp atbrīvojot noteiktas vērtības primāro mājokli no NĪN kā arī reformējot visu NĪN sistēmu, un nepieļaujot nodokļa sloga celšanos uzņēmējiem, lauksaimniekiem un citiem.

Jautājums par NĪN kļuvis aktuāls gan tāpēc, ka 2016. gadā Ušakova un Amerika tandēms palielināja NĪN zemei Rīgā par 50% – no 1,0% līdz 1,5% –, gan tāpēc, ka gan Kučinskis iepriekšējās valdības laikā, gan Kariņš šīs valdības laikā uzstāja uz kadastrālo vērtību pārrēķināšanu, kas nemainot NĪN politiku, varētu celt NĪN slogu 3 līdz 5 reizes visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Sekojot Bordāna pēdās, Kariņš ir minējis, ka nepieļaus kadastrālo vērtību apstiprināšanu pirms NĪN reformas. Diemžēl vārdi neatbilst darbiem. Kārtējais tā pierādījums ir 10. augustā finanšu ministra Reira koalīcijas sadarbības parteriem piedāvātais nodokļu reformas plāns, kurā NĪN faktiski nav pieminēts ne ar vienu vārdu!

Jaunie konservatīvie un Jānis Bordāns panāca kadastrālo vērtību iesaldēšanas pagarināšanu arī 2019. gada rudenī, kad vērtības tika iesaldētas līdz 2022. gada 1. janvārim.

Vienlaikus bija skaidrs, ka laika vilcināšana nav labākā taktika un spiediens uz kadastrālo vērtību pārskatīšanu nerimsies, to pierāda arī koalīcijas vairākuma vēlme panākt iespējami ātru jauno kadastrālās vērtības bāzu apstiprināšanu, lai celtu pašvaldību budžetu ieņēmumus, atbrīvojot no dotāciju sloga valsts budžetu.

Apzinoties, ka var notikt mēģinājums izstumt no valdības JKP, aizstājot ar ZZS, tādējādi paverot durvis NĪN celšanai, Jānis Bordāns uzsāka izmisīgu cīņu pret NĪN sloga celšanu, pirmkārt, jau kopš pagājušā gada vasaras aicinot Reiru, Kariņu un Jauno vienotību reformēt NĪN sistēmu, 95% mājokļu atbrīvojot no NĪN, otrkārt, ceļot trauksmi un laicīgi atklājot sabiedrībai hipotētiskās kadastrālās vērtības, treškārt, nekavējoties publiski paziņojot, ka, kamēr vien atradīsies amatā, nepieļaus šo kadastrālo vērtību apstiprināšanu, vienlaikus neveicot NĪN reformu. Kadastrālās vērtības tiek iesaldētas tikai līdz mirklim, kad tiek izstrādāta jauna NĪN politika, kas aizsargā mājokļus un nepalielina nodokļu slogu uzņēmējiem un lauksaimniekiem.

Jaunie konservatīvie NĪN reformas rezultātā vēlas, lai vismaz piecas reizes – no 1,5% līdz 0,3% – tiktu samazināta nodokļa likme apbūves zemei, kā arī to, lai par katru īpašumā deklarēto personu tiktu piemērots 100 000 eiro neapliekamais minimums, bet par kadastrālajai vērtībai, kas pārsniedz šo neapliekamo minimumu, nodokļa vajadzībām tiktu piemērots koeficients 0,2. Tas no NĪN atbrīvotu 95% mājokļu, dotu labumu gan īpašniekiem, gan īrniekiem, praktiski pie jebkādas kadastrālās vērtības.

Visiem, kas atbalsta NĪN lomas mazināšanu publiskās pārvaldes budžetā, būtu jāatbalsta Jānis Bordāns un Linda Ozola, kas vēlas iepriekš minēto neapliekamā minimuma principu jau esošā regulējuma ietvaros iedzīvināt arī Rīgas domē, vajadzības gadījumā stājoties partijā!