Šā gada 20. jūlijā “Rīga TV24” raidījumā “Preses klubs” starp apspriestajiem tematiem tika pieminēta arī populisma sērga Latvijas un pasaules politikā. Parasti populisms nostrādā tad, ja sabiedrība netiek adekvāti informēta par politisko procesu un faktoriem demokrātiskajā procesā, kas ir jāņem vērā, analizējot katru konkrēto politisko situāciju, arī balsojumus Saeimā.
Kaut gan pat Latvijas Republikas Satversmes pirmajā pantā[1] noteikts, ka Latvija ir demokrātiska republika, daudzi cilvēki pat visu savu dzīvi nodzīvo, tā arī nekad neiedziļinoties demokrātiskajā procesā, kas nosaka, kā norit likumdošanas process. Un tur nav, ko pārmest. Ikdienas rūpes, dabiski, ir katra cilvēka prioritāte. Tieši aizņemtība ar rūpēm par ikdienu, pat ne izglītības līmenis vai nodarbošanās, manuprāt, ir primārais faktors, kas rada risku, ka cilvēku varēs ietekmēt populisti, kas Latvijā bieži vien strādā roku rokā ar klaji pretvalstiskiem spēkiem.
Šajā sakarā vēlos izskaidrot dažas vienkārši saprotamas lietas, ko nezinot, var viegli nokļūt populistu ietekmē.
Parlaments
Latvijā kā demokrātiskā, parlamentārā republikā, augstākais likumdevējs ir Saeima, kurā simts tautas priekšstāvji tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās. Te vēlos uzsvērt, ka Satversmē tiek lietoti jēdzieni “priekšstāvis” un “deputāts”, kas jāsaprot, kā pilnvarnieks. Un tas nekādā gadījumā nav “kalps”, ko plaši izmanto, lai it kā ar vieglu ironiju padarītu nenozīmīgāku priekšstāvja lomu parlamenta darbā. Manā uztverē ir būtiski lietot pareizus jēdzienus. Manā izpratnē kalps – tā ir profesija. Tas ir amats, kas paģēr precīzu saimnieka norādījumu izpildi, taču pilnvarnieks vai pārstāvis – tā ir daudz augstāka līmeņa profesija – tāda, kurā strādājot, jāpārstāv pilnvarotāja intereses, pašam pilnvarniekam izlemjot par metodēm, kā efektīvāk sasniegt pilnvarotāja izvirzīto mērķi.
Saeimā, esot 100 deputātiem un zinot, ka, lai pieņemtu kādu lēmumu, ir nepieciešama vismaz 51 balss, varētu rasties situācija, ka katra deputāta uzskati ir atšķirīgi un nav iespējams pieņemt nevienu lēmumu.
Situāciju atvieglo frakciju sistēma. Katrā frakcijā apvienojas tie deputāti, kas vēlēšanās piedalījušies no viena politiskās partijas kandidātu saraksta un vēlēšanās piedalījušies ar vienu, katra deputāta kandidāta parakstītu vēlēšanu programmu. Te jāatzīmē, ka vienkāršības labad sarunvalodā programmas saturu dēvē par “solījumiem”. Vienkāršība ir laba lieta, bet svarīgi saprast, ka priekšvēlēšanu programma ir tēžu kopums, ko ar savu parakstu katrs deputāta kandidāts apņemas aizstāvēt demokrātiskajā procesā.
Koalīcija
Demokrātija ir vairākuma vara, kas nozīmē, ka lēmumu pieņemšanai nepieciešams balsu vairākums, nevis visas balsis. Jo jaunāka demokrātija, jo vairāk frakciju parlamentā, tādēļ neviena partija parasti neiegūst absolūto vairākumu. Tāpēc demokrātijas iezīme ir koalīciju veidošana parlamentā. Ja frakcija ir deputātu grupa, tad koalīcija jeb alianse ir frakciju (dažkārt arī pie frakcijām nepiederošu deputātu) grupa, kas tiek veidota pēc principa, lai tajā būtu tik daudz frakciju, lai to deputātu kopsumma ar drošu rezervi pārsniegtu pusi deputātu kopskaita. Tātad Latvijas gadījumā ir svarīgi, lai koalīcijā būtu vismaz 51 deputāts. Latvijā parasti izveido vienu koalīciju, kurā ir vairākums deputātu, ko dēvē par “pozīciju” vai “valdošo koalīciju”, ko arī juridiski nostiprina. Var izveidot arī citas koalīcijas, piemēram, vismaz vienu vai vairākas “opozīcijas” koalīcijas, kuras gan parasti juridiski nenostiprina. Arī Latvijā opozīcijas deputātu frakcijas sadarbojas neformāli, nedibinot oficiālu “opozīcijas” koalīciju.
Atšķirībā no opozīcijas, “valdošā koalīcija” nevar strādā bez juridiska pamata. Kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka katrai frakcijai koalīcijā, lai vai kādi būtu vienojošie faktori, tomēr bieži vien ir arī diametrāli pretējas priekšvēlēšanu programmas. Tāpēc atrašanās koalīcijā automātiski nozīmē, ka neviena partija neizpildīs visu priekšvēlēšanu programmu, bet tām nāksies vienoties un meklēt kompromisus. Apgalvojumi par pretējo, t. sk., ka koalīcijā iespējams īstenot visu partiju programmas, ir klaji meli un bieži vien populistu izmantota manipulācija.
Līgumi
Pirmais dokuments, ko paraksta koalīcija, kas apņēmusies savstarpēji meklēt kompromisus, uzņemties atbildību, t. sk. veidojot izpildvaras politisko vadību – Latvijas gadījumā Ministru kabinetu, ir koalīcijas līgums. Arī šobrīd Latvijas Republikas Ministru kabinetu veidojošās piecas partijas 2019. gada 23. janvārī parakstīja Sadarbības līgumu, tautā sauktu par “Koalīcijas līgumu”[2].
Otrais dokuments, ko Latvijā paraksta koalīcija, ir t. s. “Valdības deklarācija”. Šī brīža koalīcija ir parakstījusi “Deklarāciju par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”[3].
Trešais dokuments, kas parakstīts, ir Fiskālās disciplīnas līgums[4].
Pēc valdības apstiprināšanas tiek izstrādāts arī valdības rīcības plāns, kas nosaka, kā tieši tiks īstenota visu parakstītā valdības deklarācija[5].
Atgādinu, ka opozīcija šādus dokumentus neparaksta, tādējādi ne pret vienu neuzņemoties nekādu līgumisku atbildību. Bet jau no pirmā balsojuma par uzticības izteikšanu ministru prezidentam, kas dzīvē iedibina koalīciju, opozīcijas uzdevums demokrātiskajā procesā ir ar visām leģitīmajām metodēm apdraudēt koalīcijas stabilitāti un “gāzt valdību” ar dabisku mērķi – pārskatīt koalīcijas sastāvu, kas, loģiski, nozīmē arī valdības sastāvu, sev par labu.
Būtiskākie lēmumi, kas jāpieņem parlamentam, vienmēr skar valsts finanses. Lai samērotu visu koalīcijas partiju iespējas īstenot vismaz proporcionālas daļas no savas programmas, parakstītajos dokumentos tiek noteikti principi tam, kā tiek pieņemti valsts finanses skaroši lēmumi jeb lēmumi ar fiskālu ietekmi.
Piemēram, šī brīža koalīcijas parakstītajā Sadarbības līgumā ir noteikts:
“2.7. Tikai un vienīgi pamatojoties uz sadarbības partneru vienprātības principu, var izlemt jautājumus [..] par likumiem, kas skar valsts budžetu vai budžeta tiesības [..].”
Bet Fiskālās disciplīnas līgumā noteikts:
“2.2. Nepiedāvāt papildu izdevumus valsts budžetā, nenorādot finanšu resursu avotu, pamatā finansējumu nodrošinot attiecīgās ministrijas budžeta resora ietvaros.”
Iepriekšminētie divi punkti, ko ļoti labi zina ne tikai pozīcija, bet arī opozīcija, arī nosaka to, ka jautājumos, kas skar valsts budžetu, visa koalīcija balsos pilnīgi vienādi. Gadījumā, ja kaut vienā jautājumā kāda koalīcijas frakcija nobalso atšķirīgi no pārējām, var tikt uzskatīts, ka koalīcijas līgums vairs nav spēkā, t. i. “nav koalīcijas”, un viss valdības veidošanas process jāsāk no sākuma. Tas nozīmē arī iekšpolitisko nestabilitāti un zaudētu laiku.
Provokācijas ar mērķi “gāzt valdību”
Tā kā iepriekšminētie dokumenti ir publiska informācija un ir labi zināmi arī opozīcijai, tad visi balsojumi par lēmumprojektiem vai likumprojektiem, kam ir fiskāla ietekme, ir jau iepriekš paredzami. Izmantojot to, ka sabiedrība bieži vien nav informēta par oficiāliem dokumentiem, līgumiem, kas saista koalīcijas partijas demokrātiskajā procesā, viens no opozīcijas instrumentiem ir t. s. “balsošanas pret saviem solījumiem” provokācija, ko šīs Saeimas sasaukuma laikā plaši izmanto arī Latvijā.
Tā, piemēram, parasti opozīcija izskata koalīcijas partiju programmas un atrod kādu jautājumu, kas vienai partijai atšķiras no visām pārējām. Tā kā 13. Saeimas gadījumā Jaunās konservatīvās partijas programma ir ļoti konkrēta, tad tā lielākajā daļā pilnībā atšķiras no citu partiju programmām, piemēram, neapliekamā minimuma €500 jautājumā. Nevar noliegt, ka Jaunā konservatīvā partija ir arī lielākais dadzis pašreizējo opozīcijas partiju – Saskaņa un ZZS acīs.
Izmantojot Saeimas kārtības rullī noteiktās tiesības, parakstoties vismaz pieciem deputātiem, Saeimā ir iespējams iesniegt jebkādu likumprojektu. Piemēram, Saeimas 2020. gada 21. jūlija ārkārtas sesijas attālinātās sēdes darba kārtībā[6] tika izskatīts ZZS un Saskaņas deputātu iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””[7], kas jau kārtējo reizi paredz celt neapliekamo minimumu līdz €500 eiro no 2021. gada 1. janvāra. Visi jau aizmirsuši, ka minētās partijas bija tās, kas visasāk kritizēja nepaliekamā minimuma celšanu pirms vēlēšanām, tāpēc liekulība paliek nepamanīta.
Neapliekamā minimuma celšana tiešām ir ļoti svarīga lieta, bet te jāatceras iepriekš rakstītais – pirmkārt, par līdzekļu avotiem, otrkārt, par koalīcijas vienprātību, ko nosaka koalīcijas partiju līgumi. Līdz kamēr opozīcija pati nekļūst par pozīciju, tai nekādu saistību nav, nav arī nekādu politisku risku vai atbildības, tāpēc opozīcija var iesniegt jebkādu likumprojektu, nenorādot līdzekļu avotu. Tāpēc tā apzināti un attaisnojami var ignorēt faktus, ka nodokļu reformas sarunas tikai pašlaik notiek, bet budžeta sarunas nemaz vēl nav sākušās, tādējādi īstenojot iepriekš ieplānotu provokāciju.
Gadījumā, ja kaut viena koalīcijas partija būtu nobalsojusi par šāda likumprojekta atbalstīšanu, koalīcijas līgums tiktu uzskatīts par lauztu, jo tiktu pārkāpts Sadarbības līguma 2.7. punkts. Populisma laikmetā gan tikai retais domā par demokrātisko procesu un citām lietām, kas ir svarīgas politikā, tāpēc šāda veida provokācijas opozīcijai bieži vien izdodas, arvien vairāk musinot ļaužu prātus.
Nobeigumā
Jaunā konservatīvā partija uzskata, ka šobrīd šī koalīcija ir labākā, ko matemātiski var izveidot 13. Saeimā, jo tajā nepiedalās ne klaji pretvalstiski spēki, ne starptautisko sankciju sarakstā iekļauta oligarha grupējums. Vienmēr var vēlēties labāku koalīciju, bet vienlaikus ir jācienī vēlētāju izvēle vēlēšanās, parlamentā izvēloties tieši tādus pārstāvjus, kādi tajā ir.
Tāpēc svarīgi saprast, ka demokrātiskā procesa – vairākuma varas īstenošanas process nav tik vienkāršs, kā kādam no malas varētu šķist. Lai panāktu jebkādas pārmaiņas, kas skar valsts finanses, ir nepieciešams pārliecināt nevis opozīcijas frakcijas, bet gan koalīciju. Lai to izdarītu ir svarīgs sabiedrības atbalsts ne tikai vēlēšanās, bet katrā jautājumā visu Saeimas sasaukuma laiku.
Veiksmi darbā!
[1] https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme
[2] https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/sadarbibas_ligums_gala-redakcija_red.pdf
[3] https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/kk-valdibas-deklaracija_red-gala.pdf
[4] https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/fiskalas-disciplinas-ligums_red.pdf
[5] https://www.mk.gov.lv/sites/default/files/editor/final_mkrik_pielikums_vrp_preciz_250419.xlsx
[6] https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/DK?ReadForm&nr=35fa6e0d-bc3a-4476-ad7d-731694019526
[7] https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=751/Lp13
Leave a Reply