• Sākums
  • Par mani
  • Saziņa
Krišjānis Feldmans
Krišjānis Feldmans
  • Sākums
  • Par mani
  • Saziņa
  • Follow
    • Facebook
    • Twitter
Mikrouzņēmumu nodoklis – netīšais solis efektivitātes virzienā
Home
Viedokļi

Mikrouzņēmumu nodoklis – netīšais solis efektivitātes virzienā

2016. gada 8. decembris Viedokļi 0 comments

Pareto princips nosaka, ka parasti 20% cēloņu izraisa 80% seku [1]. Tāda pat sakarība ir novērojama nodokļu ieņēmumu kontekstā. Ir normāli, ka 20% nodokļu maksātāju samaksā 80% no nodokļu ieņēmumu masas. Šķiet, ka Latvijā proporcija varētu būt pat lielāka – 10% un 90%. Ņemot vērā šo proporciju, pretējā pusē – nodokļu administrēšanas pusē būtu jāievēro izmaksu efektivitātes princips, kas šobrīd netiek darīts. Tas arī Latviju novedis pie gandrīz trīsreiz lielāka darbinieku skaita Valsts ieņēmumu dienestā (VID), nekā tas ir Igaunijā [2].

Bet nevar vainu uzvelt tikai VID, jo kaut gan tam ir stipra lobija ietekme uz lēmējvaras pieņemtajiem lēmumiem, VID ir un paliek izpildvaras institūcija, kas likumus nepieņem.

Toreiz, pirms septiņiem gadiem, kad ekonomiskā krīze bija pati dziļākā, valdība atradās fakta priekšā – valsts budžetu nevarēja piepildīt. Strauji auga bezdarbs, tauta bija ne tikai faktiski maksātnespējīga, un nodokļu ieņēmumi budžetā strauji saruka, bet cilvēki arī masveidā pieprasīja un izmantoja sociālās palīdzības sniegtās iespējas – galvenokārt bezdarbnieku pabalstu formā.

Tāpēc labākais iespējamais krīzes risinājums, par ko spēja vienoties pat ideoloģiskie pretinieki Saeimā, bija mikrouzņēmumu nodokļu sistēma. Iekārdināti ar relatīvi zemu 9% nodokļa likmi, daudzi uzsāka patstāvīgu naudas pelnīšanu, kļūstot paši sev par darba devējiem. Nekur neizpalika arī nodokļu optimizācijas shēmas, ko izmantoja lieli uzņēmumi, kas “labo laiku” ietekmē bija peldējuši uz augošās ekonomikas viļņa, faktiski stagnējot. Jāpiemin, ka jau 2011. gadā, izmainot Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 17.2 pantu [3], tika novērsta tiesiskas, bet brutālas nodokļu optimizācijas iespēja. Jautājums gan paliek atvērts par šī panta izpildes kontroli.

Pārmest godīgiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ka šis nodoklis tiek izmantots nodokļu optimizācijas shēmām, ir pilnīgi nepamatoti, jo nodokļu likumu ievērošanas kontrole nav viņu funkcija. Savukārt, sodīt viņus par uzraugošo iestāžu neizdarību būtu neloģiski. Tas taču būtu tāpat, kā atcelt Saeimas deputātu transporta vai dzīves vietu kompensācijas tikai tādēļ, ka daži no viņiem tās ir izmantojuši negodprātīgi.

Tā nu “apmaiņā” pret relatīvi zemo nodokļa likmi mikrouzņēmumu darbinieki neemigrēja un iznāca no ēnu ekonomikas, bet arī vairs nepieprasīja bezdarbnieku pabalstus un nedrīkstēja sev piemērot neapliekamo minimumu. Šādi pozitīvie ieguvumi – arī normalizēts bezdarbnieku īpatsvars (9,5%) [4] un palēlināta emigrācija ir novērojami arī tagad.

Pilnīgi netīšām, ieviešot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, tas kļuva arī par pirmo Latvijā plaši izmantoto “flat-rate” jeb vienotās likmes nodokļu režīmu, kas pasaulē ir populārs manis iepriekš pieminētās nodokļu administrēšanas izmaksu efektivitātes celšanas instruments. Mikrouzņēmumu nodokļa kontekstā nepārtraukti tiek jaukti kopā divi atsevišķi apskatāmi jautājumi: vienotās likmes nodokļu režīms un piemērojamā nodokļa likmes skaitliskais apmērs.

Piemēram, Lielbritānijā pastāv pat vienotās likmes PVN sistēma, kas izveidota speciāli mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 180 000 eiro gadā, tāpēc būtu muļķīgi noliegt, ka vienotās likmes nodokļu režīmi pasaulē netiek izmantoti. Tie tiek izmantoti. Un viens no galvenajiem režīma ieguvumiem ir tas, ka nodokļu maksātājs bez īpašām grāmatvedības zināšanām spēj patstāvīgi organizēt savu grāmatvedību, piemēram, izmantojot vienkāršā ieraksta metodi, kas ir ļoti gudrs nosaukums elementārai tabulai vai pierakstiem uz lapas. Par šo ieguvumu no mikrouzņēmumu nodokļa režīma praktiski neviens nerunā. Apspriež tikai likmi, kā arī veidus, kā varētu šo režīmu padarīt sarežģītāku ar dažādu piedēkļu un apendiksu palīdzību.
Pilnīgi neizprotot ieguvumus no vienkāršas grāmatvedības un līdz ar to efektīvas nodokļu administrēšanas, šogad valdība nodeva Saeimai izskatīšanai valsts budžeta likuma un to pavadošo likumu paketi, kas paredzēja virtuālo (minimālo) valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) ieviešanu visiem uzņēmumiem un pat nepilnu laiku strādājošajiem, tai skaitā medicīnas studentiem, jaunajām māmiņām, vienkārši piepelnīties gribošajiem un citiem, ko arī Saeima pieņēma.

Kad jau 30. novembrī konferencē uzdevu vienkāršu jautājumu ekonomikas ministram A. Ašeradenam par to, kāpēc ir jāsabojā efektīvs nodokļa režīms, skaidra atbilde nesekoja, un nekāda cerība par saprātīguma atgriešanos neradās. Tomēr liktenis Latviju atkal nepamet novārtā. Iespējams tāpēc, ka VID tīri tehniski nevar paspēt ieviest papildus vajadzīgo administratīvo resursu tam, lai administrētu minimālās VSAOI iemaksas – jāizstrādā metodika, jāveic izmaiņas IT sistēmās, jāpieņem jauni darbinieki, jau šonedēļ tiek runāts, ka mikrouzņēmumu kontekstā varētu aizstāt VSAOI minimālās iemaksas ar daudz loģiskāko mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanu līdz 15%, tādējādi saglabājot nodokļu režīma vienkāršību un pieejamību, kā arī nepasliktinot nodokļu administrēšanas efektivitāti, bet vienlaikus gūstot tādu pašu fiskālo ietekmi.

Vēl Latvijai jālaimē “liktens loterijā”, lai virtuālo VSOAI ideja tiktu atcelta pilnībā.

Nobeidzot vēlos atkārtoti vērst uzmanību uz vēl vienu faktoru, kas ir jāņem vērā, kad runā par mikrouzņēmumu nodokļa režīma sabojāšanu. Un tas ir – Eiropas Savienības uzņēmēji šo režīmu ir novērtējuši kā pievilcīgu.

Zinu vismaz divus mikrouzņēmumus, kas darbojas pakalpojumu nozarē, un viens no viņiem eksportē savus pakalpojumus simtprocentīgi, bet otrs aptuveni 90 procentu apmērā – pilnīgi tīrs eksports. Domāju, ka tādu uzņēmumu ir daudz. Jebkuri nodokļu ieņēmumi no šiem uzņēmumiem ir uzskatāmi par “dzīvu” naudu, kas palielina naudas masas apjomu Latvijā, ceļot Latvijas labklājību. Tikko tagad, kad šiem uzņēmumiem eksportētājiem ir tikusi sarežģīta grāmatvedība un virtuālā VSAOI dēļ būtiski palielinājies nodokļu slogs, viņi apsver iespēju pārcelt savus uzņēmumus uz citu valsti.
Zinot, ka katra niecīgākā eksporta plūsma ir solis ceļā uz Latvijas labklājību, Latvijas tauta nebūs ieguvēja no eksportējošo uzņēmumu aiziešanas.
Rosinot domāšanu un aicinot uz saprātīgu lēmumu pieņemšanu, novēlu veiksmi Latvijai!

Izmantotie informācijas avoti:
[1] https://en.wikipedia.org/wiki/Pareto_principle
[2] http://certusdomnica.lv/news/macisimies-no-igauniem-vai-no-pasaules-bankas/
[3] http://likumi.lv/doc.php?id=56880
[4] http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/nodarbinatiba-un-bezdarbs-galvenie-raditaji-30263.html

Facebook Twitter Google+ LinkedIn
Next article K. Feldmans 2017. gada 1. marta preses konferencē
Previous article Ekonomikas ministra atbilde ekonomistam

Related Posts

Izlūks ar segvārdu “Antivīruss” Viedokļi
2017. gada 11. oktobris

Izlūks ar segvārdu “Antivīruss”

Krišjānis Feldmans: LTRK ir pakļāvusies monopolu un naudasmaisu interesēm Viedokļi
2017. gada 7. oktobris

Krišjānis Feldmans: LTRK ir pakļāvusies monopolu un naudasmaisu interesēm

Kooperācija – vienīgais ceļš, kā nonākt pie tautai piederošas komercbankas Viedokļi
2016. gada 28. septembris

Kooperācija – vienīgais ceļš, kā nonākt pie tautai piederošas komercbankas

Aktuālais citāts

Pazīstiet savu pretinieku un pazīstiet sevi, tad jūs uzvarēsiet visas kaujas.

Sun Dzi
Es sociālajos tīklos
Laika nogrieznis
15-Okt-2019 15:09
Aktualitātes

Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans tiesā uzvar Krievijas oligarham piederošo uzņēmumu “Kaspersky Lab”

25-Jūl-2019 14:45
Aktualitātes

Rosina mājokļiem noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamo minimumu

17-Jūl-2019 13:06
Aktualitātes

Feldmans aicina Kariņu atbalstīt JKP plānu būtiski celt neapliekamo minimumu jau 2020. gadā

04-Jūl-2019 00:18
Aktualitātes

Feldmans aicina atbalstīt pārmaiņas: Latvijā jāceļ gan minimālā alga, gan neapliekamais minimums!

06-Jūn-2019 14:29
Video

Feldmans: Privatizācijas aģentūra ir jālikvidē!

Mans Twitter

Krišjānis Feldmans 🇱🇻Follow

Krišjānis Feldmans 🇱🇻
Retweet on TwitterKrišjānis Feldmans 🇱🇻 Retweeted
XSovietNewsX Soviet@XSovietNews·
12h

20 years of Vladimir Putin.
1. The Moscow apartment bombings.

Reply on Twitter 1205796511415783424Retweet on Twitter 1205796511415783424392Like on Twitter 1205796511415783424450Twitter 1205796511415783424
Retweet on TwitterKrišjānis Feldmans 🇱🇻 Retweeted
JanisTereskoJānis Tereško@JanisTeresko·
17h

Huawei pamazām kļūst arvien toksiskāks https://t.co/1xlp827jcD

Reply on Twitter 1205721664123801600Retweet on Twitter 12057216641238016001Like on Twitter 12057216641238016003Twitter 1205721664123801600
Retweet on TwitterKrišjānis Feldmans 🇱🇻 Retweeted
Talis_LTālis Linkaits@Talis_L·
13 Dec

Atbilstoši Ventspils brīvostas likuma 6.panta prasībām šodien esmu saskaņojis Ventspils Brīvostas pārvaldnieka Imanta Sarmuļa atbrīvošanu no amata.

Reply on Twitter 1205546621418835968Retweet on Twitter 120554662141883596815Like on Twitter 120554662141883596897Twitter 1205546621418835968
FeldmansLVKrišjānis Feldmans 🇱🇻@FeldmansLV·
13 Dec

Latvijā viss ir kārtībā!

Nellija Ločmele@NellijaL

Atcerieties cigarešu specoperāciju Centrāltirgū un vaimanas par nomnieku, kas pieļauj nelegālo tirdzniecību? Paturiet aliņu! Arī Čiekurkalnā tirgo kontrabandu, bet šis tirgus 9 gadus (!) piederējis augstas muitas amatpersonas ģimenei! Vadība riskus neredz. Lasi IR. #SIF_MAF2019

Reply on Twitter 1205462866276560896Retweet on Twitter 12054628662765608961Like on Twitter 12054628662765608968Twitter 1205462866276560896
FeldmansLVKrišjānis Feldmans 🇱🇻@FeldmansLV·
13 Dec

Blēžu propagandas lapeles NRA izdevēja patiesais labuma guvējs formāli ir Nauris Kāpostiņš, kas ir Aivara Lemberga dēla Anrija Lemberga sievas brālis. Interesanti, vai @SwedbankLatvia šo saistību uztver kā saikni ar sankcionēto oligarhu?

Reply on Twitter 1205456003568939011Retweet on Twitter 120545600356893901133Like on Twitter 120545600356893901179Twitter 1205456003568939011
Load More...
  • Sākums
  • Par mani
  • Saziņa
  • Back to top
© Krišjānis Feldmans. Visas tiesības paturētas.