• Sākums
  • Par mani
  • Saziņa
Krišjānis Feldmans
Krišjānis Feldmans
  • Sākums
  • Par mani
  • Saziņa
  • Follow
    • Facebook
    • Twitter
Kooperācija – vienīgais ceļš, kā nonākt pie tautai piederošas komercbankas
Home
Viedokļi

Kooperācija – vienīgais ceļš, kā nonākt pie tautai piederošas komercbankas

2016. gada 28. septembris Viedokļi 0 comments

Nesen medijos varējām lasīt, ka banku sektors Latvijā kopumā 2016. gada pirmajos astoņos mēnešos ir nopelnījis 342 miljonus eiro. Pārrēķinot šo rādītāju, atklājas, ka visa gada laikā banku sektora peļņa sasniegs 513 miljonus. Protams, daļa no minētās peļņas ir iegūta, sniedzot pakalpojumus nerezidentiem, kā arī ārvalstīs, tomēr lielākā daļa nopelnīta tepat tēvzemē. Vienkāršības labad uz brīdi aizmirsīsim par nerezidentiem.

Kaut gan bieži esmu bijis pret dažādu skaitlisko rādītāju salīdzināšanu ar iekšzemes kopproduktu, īpaši jau valsts budžeta izdevumu kontekstā, jo tas var radīt maldīgu priekšstatu, tomēr šoreiz nebaidos to darīt – banku sektora peļņa šogad sasniegs 2,1% no IKP vai apmēram tik, cik prognozētais IKP pieaugums 2016. gadā.

Vēl salīdzinājumam varētu izmantot iedzīvotāju skaitu. Izrādās, ka no katra Latvijas iedzīvotāja, ieskaitot jaundzimušos un pensionārus, banku sektors 2016. gadā nopelnīs 262 eiro.

Nebūtu jau slikti, ja par minēto naudas summu – 513 miljoniem, palielinātos tā sauktais privātais nacionālais kapitāls, tas ir, kapitāla apjoms, kas pieder valsts pilsoņiem. Diemžēl realitātē tas tā nenotiks, jo peļņu sadalīs komercbanku īpašnieki no ārvalstīm vai arī ar retiem izņēmumiem pāris Latvijas pilsoņi. Faktiski minētais kapitāla apjoms agri vai vēlu aizplūdīs no Latvijas ekonomikas.

Gan lasot rakstus, kur atklāta banku sektora peļņa, gan arī tagad, iespējams, daudzi lasītāji vēderā sajūt lidojošus tauriņus vai citas psihosomatisku reakciju radītas sajūtas. Prātā iezogas arī dažādi īpašvārdi, piemēram, “Banka Baltija”, “Citadele”, “Latvijas Krājbanka”. Jā, par banku “Citadele” ir īpaši sāpīgi. Laikā, kad plānoja bankas pārdošanu, jebkuras radošas domas par to, kā panākt, lai banka tiktu pārdota lielam skaitam Latvijas iedzīvotāju, nevis ārzemju kapitālam, netika uzklausītas. Tad nu esam tur, kur esam.

Bet ko mēs, Latvijas vidusšķira, varētu darīt lietas labā? Pirmkārt, jāsaprot, ka cilvēki aizņēmās visos laikos neatkarīgi no pastāvošās politiskās iekārtas – vai tā būtu bijusi sāls sauja, vai arī liela nauda. Pieprasījums pēc aizņemtas naudas bija, ir un būs. To pierāda arī lielais mini kredītu pieprasījums, kuru radītā milzīgā peļņa pat nav ietverta augstākminētajā rādītājā.

Ko tad likumdevējs, ko paši esam gadu gadiem vēlējuši, ir mums atļāvis darīt? Viens variants – vietējā banka. Bet vai tad kārtējā banka, kas piederētu pāris apķērīgiem indivīdiem, vai arī valsts izveidota neefektīva barošanās sile ar ārvalstīs aizņemtu kapitālu ir tas, ko patiešām Latvijai šobrīd vajag?

Atbildē ir – nē. Patiesība ir tāda, ka neviens cits nevairos privāto nacionālo kapitālu kā tikai paši šī kapitāla turētāji ar savām rokām. Un izveidot banku no nulles ar visām no tā izrietošajām regulējošajām prasībām arī ir ļoti, ļoti sarežģīti.

Tad atliek tikai viens variants, kā nosmelt daļu peļņas no acīmredzami pieprasītās naudas aizdošanas procesa – krājaizdevu sabiedrības. Tās kā juridiskas personas forma ir kooperatīva sabiedrība, tāpēc tās ir relatīvi viegli nodibināt un arī vienkāršāk nodrošināt to darbību. Sanākot kopā vismaz 20 biedriem no viena reģiona, jau ir radies pietiekams pamats, lai šo lietu uzsāktu. Likums īpaši uzsver, ka arī pašvaldības, biedrības un kapitālsabiedrības var būt krājaizdevu sabiedrību biedri. Te gan jautājums, cik pašvaldības un kapitālsabiedrības šādu iespēju ir izmantojušas?

Latvijā uzskaitē pašlaik ir 28 krājaizdevu sabiedrības, un tajās kopumā ir aptuveni 23 tūkstoši biedru. Gandrīz pusi no biedriem veido Latvijā lielākās krājaizdevu sabiedrības “Dzelzceļnieks KS” biedri ar gandrīz 10 miljonus eiro lieliem aktīviem, gadā nopelnot aptuveni 220 tūkstošus eiro. Bet ir arī vairākas mazās krājaizdevu sabiedrības, kuras pašas sevi ierobežojušas, darbojoties tikai nelielās administratīvās teritorijās, kurās nav iespējams savākt ne pietiekami daudz noguldījumu, ne arī atrast perspektīvus klientus kredītu izsniegšanai. Tām viegli nebūs.

Jāpriecājas, ka arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēl nesen apsvēra krājaizdevu sabiedrības izveidi, izmantojot savu biedru bāzi. Šim piemēram būtu jāseko gan visām pašvaldībām, gan nevalstiskajām organizācijām.

Krājaizdevu sabiedrībai paplašinoties, pastāv iespēja, ka tā kā juridiska persona nodibina arī savu meitas uzņēmumu – nacionālajam kapitālam piederošu banku, jo tai jau būtu aktīvi, potenciāli klienti, kā arī administratīvā aparāta iestrādes- līdz ar to nebūtu jāsāk no nulles.

Iezīmēju tikai vienu no iespējamajiem ceļiem, kā Latvijā nokļūt līdz vietējā kapitāla komercbankai, kas piederētu pietiekami lielam pilsoņu skaitam. Atliktu tikai darboties savā valstī pašiem savās interesēs.

Izmantotie informācijas avoti:
[1] http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/bankas-latvija-si-gada-astonos-menesos-nopelnijusas-341-8-miljonus-eiro.d?id=47952043
[2] http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/tautsaimniecibas_analize/tautsaimniecibas_analize/ galvenie_makroekonomiskie_raditaji_un_prognozes/
[3] http://www.dzks.lv/lv/par_mums/finansu_informacija

Facebook Twitter Google+ LinkedIn
Next article Ekonomikas ministra atbilde ekonomistam
Previous article Kurš kalpos Latvijai: Darba vietas, uzņēmējdarbības attīstība Latvijā

Related Posts

Kā atdzīvināt ekonomisko apriti Latvijas novados? Saruna ar Krišjāni Feldmani Aktualitātes
2021. gada 10. maijs

Kā atdzīvināt ekonomisko apriti Latvijas novados? Saruna ar Krišjāni Feldmani

Demokrātiskais process Latvijā no iesācēja perspektīvas Viedokļi
2020. gada 21. jūlijs

Demokrātiskais process Latvijā no iesācēja perspektīvas

Izlūks ar segvārdu “Antivīruss” Viedokļi
2017. gada 11. oktobris

Izlūks ar segvārdu “Antivīruss”

Aktuālais citāts

Pazīstiet savu pretinieku un pazīstiet sevi, tad jūs uzvarēsiet visas kaujas.

Sun Dzi
Es sociālajos tīklos
Laika nogrieznis
31-Mar-2022 19:26
13. Saeima

Krišjānis Feldmans: Civilās savienības institūts nav pretrunā Romas Katoļu baznīcas doktorīnai

06-Nov-2021 16:54
Facebook

Feldmans: Tiks pieņemts speciāls likums sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei

10-Mai-2021 12:43
Viedokļi

Kā atdzīvināt ekonomisko apriti Latvijas novados? Saruna ar Krišjāni Feldmani

13-Mar-2021 16:32
Aktualitātes

Krišjānis Feldmans: Veiksmi mums un Latvijai!

21-Aug-2020 15:01
13. Saeima

Cīņa par plānu “3×500” un par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu mājokļiem

Krišjānis Feldmans 🇱🇻🇺🇦Follow

Member of Parliament of the Republic of Latvia, Chairman of the Economic Committee, Deputy Chairman of the @konservativie (Conservatives).

Krišjānis Feldmans 🇱🇻🇺🇦
Retweet on TwitterKrišjānis Feldmans 🇱🇻🇺🇦 Retweeted
LRZinasLatvijas Radio Ziņas@LRZinas·
9h

No šodienas neapliekamais minimums tiek noteikts 500 eiro mēnesī līdzšinējo 350 eiro mēnesī.

Neapliekamā minimuma palielināšanas mērķis ir samazināt darbaspēka nodokļu slogu, īpaši personām ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem.

Reply on Twitter 1542732721037910016Retweet on Twitter 15427327210379100163Like on Twitter 15427327210379100167Twitter 1542732721037910016
Retweet on TwitterKrišjānis Feldmans 🇱🇻🇺🇦 Retweeted
EglitisGatisGatis Eglītis@EglitisGatis·
6h

No šodienas IIN neapliekamais minimums ir 500 EUR. Tātad vairāk naudas paliek maciņos: gan strādājošajiem, gan pensionāriem. Turklāt,~80% pensionāru ienākumu nodokli vairs nemaksās vispār.

Nākamais solis pacelt minimālo algu līdz adekvātam līmenim 2023g. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-sodienas-neapliekamais-minimums-bus-500-eiro-menesi.a463697/

Reply on Twitter 1542776133715910657Retweet on Twitter 154277613371591065722Like on Twitter 154277613371591065773Twitter 1542776133715910657
FeldmansLVKrišjānis Feldmans 🇱🇻🇺🇦@FeldmansLV·
22h

Plāns 3x500 darbībā.

LSM ziņu portāls@lsmlv

No jūlija pensionāra neapliekamo minimumu palielinās līdz 500 eiro mēnesī. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-julija-pensionara-neapliekamo-minimumu-palielinas-lidz-500-eiro-menesi.a463591/?utm_source=AKpoust&utm_campaign=news&utm_medium=soc

Reply on Twitter 1542539014477152256Retweet on Twitter 15425390144771522569Like on Twitter 154253901447715225641Twitter 1542539014477152256
FeldmansLVKrišjānis Feldmans 🇱🇻🇺🇦@FeldmansLV·
29 Jūn

Gruzijas krasta apsardzes komandieris Ramaz Papidze, tiekoties ar #natopa delegāciju, īpaši atzīmēja partnerus Latvijā, kas NATO ietvaros palīdz Gruzijai krasta un robežapsardzības projektos. Jāatgādina, ka Krievija arvien okupējusi 20% Gruzijas teritorijas. @natopapress

Reply on Twitter 1542149324397846530Retweet on Twitter 15421493243978465303Like on Twitter 154214932439784653016Twitter 1542149324397846530
Retweet on TwitterKrišjānis Feldmans 🇱🇻🇺🇦 Retweeted
natopapressNATO Parliamentary Assembly / AP-OTAN@natopapress·
28 Jūn

In #Tbilisi for a 3-Day visit, #NATOPA Defence & Security Committee engages with parliamentarians and officials. In focus:
☑️Next steps in 🇬🇪 Euro-Atlantic integration,
☑️Need for democratic reforms & political concord
☑️Challenges to 🇬🇪 security.

4
Reply on Twitter 1541804312149594112Retweet on Twitter 15418043121495941126Like on Twitter 154180431214959411216Twitter 1541804312149594112
Load More...
  • Sākums
  • Par mani
  • Saziņa
  • Back to top
© Krišjānis Feldmans. Visas tiesības paturētas.